PROBIOTISKIE TĪRĪŠANAS LĪDZEKĻI

Vispasaules Veselības aizsardzības organizācija ir definējusi jēdzienu – “probiotisks”, kas nozīmē “dzīvībai”. Probiotiķi ir dzīvi labvēlīgi mikroorganismi, kuri pie pareizas koncentrācijas sniedz labumu veselībai.
TRI-BIO Probiotic – patiesi bioloģiskie līdzekļi ar dzīvotspējīgam mikroorganismu kultūram. Aktīvie probiotiķi tīra mikroskopiskā līmenī, novērš nepatīkamas smakas, līdz 3 dienām aizsargā virsmu no slēptiem netīrumiem plaisās un virsmas porās. Aizstāj kaitīgas baktērijas ar probiotiskiem mikroorganismiem, samazina infekcijas risku un rada veselīgu mikrofloru. Probiotiķi viegli iekļūst virsmas plaisās un porās, tā nodrošinot daudzkārt dziļāku tīrīšanu un ilgstošāku smakas kontroli.
PROBIOTISKIE MICROORGANISMI

Probiotiskās mikroorganismu kultūras ir atlasīti labvēlīgi mikroorganismi, kas dabiskā veidā ir sastopami mūsu eko vidē. Šie probiotiķi vienmēr ir nodrošinājuši smalku līdzsvaru ekosistēmā uz Zemes un tagad tie palīdz saglabāt arī līdzsvaru mūsu mājās.
Arī Jūsu mājā virsmas ir kā dārzs. Ja neiesēsiet puķes un derīgus augus, tur augs nezāles. Jums tagad ir dota tāda pati izvēles iespēja arī attiecībā uz Jūsu mājsaimniecības virsmām: ar kodīgu ķīmiju uz īsu brīdi tās apstrādāt, atstājot virsmas atvērtas jaunām infekcijām vai „iesēt” šeit probiotiķus, kas turpmāk nepārtraukti neitralizēs kaitīgos mikroorganismus. Tradicionālie tīrīšanas līdzekļi notīra virmu īsam laika sprīdim. Acumirklī tā jau atkal ir piesārņota ar putekļiem, netīrumiem un dažādiem mikroorganismiem. Probiotiķi mikroskopiskā līmenī izveido mini-ekosistēmu, kas ražo enzīmus, kas turpmāk nepārtraukti gādās, lai tiktu pārstrādāti tauki, eļļas, netīrumi, pārtikas atliekas, atkritumi, tualetes papīra izstrādājumi un novērstu smakas. Tie radīs dabisku, tīru un līdzsvarotu mikrovidi, kas ir droša pat visjutīgākajiem Jūsu ģimenes locekļiem.
Mūsu kompānija izmanto tikai rūpīgi atlasītus veselus un netoksiskus probiotiskos mikroorganismus apvienojumā ar dabīgām uz augu bāzes veidotām bioloģiski viegli noārdāmām sastāvdaļām, lai atrisinātu ikvienu tīrības problēmu.

Mikroorganismi, Enzīmi Un Ķīmiskās Vielas

Specializēto Mikroorganismu, Kuros Piemērotas Atkritumu Sadalīšanai Un Nepatīkamās Smaržas Kontrolei, Darbības Princips.bac
Dzīvi mikroorganismi rada specifiskus enzīmus, kas nepieciešami, lai sašķeltu savienojumus tā, lai šie mikroorganismi var tos pārstrādāt. Specializētie mikroorganismi, no zinātnieku viedokļa, ir adaptētas specifisku savienojumu, tādu kā detergentu, papīra, eļļu, taukvielu, ogļūdeņražu un fenolu, pārstrādāšanai. Šie specializētie mikroorganismi atdala pareizos enzīmus savai videi un pēc tam pārstrādā savienojumus. Izmantojot specializētos mikroorganismus, pārstrādes process ievārojami uzlabojas. Pārstrādes procesa laikā tādas smakas kā, piemēram, sērūdeņradis, amonjaks un nepatīkamā taukvielu smaka, tiek kontrolēti. Kontrolējot smakas molekulārā līmenī, vajadzība pēc maskējoša starpnieka, piemēram, parfīma, ir novērsta.

Mikroorganismu Dzīve
Mikroorganismi ir aerobas vai anaerobas. Aerobajām mikroorganismiem elpošanai ir nepieciešams atmosfēras skābeklis. Anaerobie mikroorganismi metabolizē, izmantojot ogļhidrātus vai aminoskābes. Mikroorganismi, kuri var metabolizēt vienādi labi ar skābekli vai bez tā, sauc par neobligātajām anaerobām.
Visi organiskie savienojumi ir potenciāls mikroorganismu barības avots. Katra mikroorganismu dzimta izveido specifisku enzīmu, kas tai ļau sašķelt atkritumus. Pēc tam mikroorganismi izmantos šo “pārtiku” savā darbā. No mikroorganismu pārstrādes radušies savienojumi ir oglekļa dioksīds (CO2) un ūdens. Bez mikroorganismam (un sēnēm) visi oglekļa un slāpekļa atomi visbeidzot būtu ieguldīti augu un dzīvnieku mirstīgajās atliekās. Dzīvība pārtrūktu, jo nebūtu izejmateriāla, kas nepieciešams jaunu šūnu komponentu izveidošanai. Specializētie mikroorganismi vairojas ar ātrumu vienreiz 20 minūtēs. Tas ļauj ļoti īsā laika periodā izveidot lielu populāciju. Tomēr vēlākās paaudzes nebūs tik stipras un būs zināmā mērā notikusi mutācija no sākotnējām paaudzēm. Šī mikrobu spēka samazināšanās prasa, lai jūsu sistēmā regulāri un periodiski tiktu ievadīta svaiga un jauna mikroorganismu porcija.

MIKROORGANISMI, FERMENTI UN ĶIMIKĀLIJAS SALIDZĪNAJUMĀ

Kas ir Mikroorganismi, Fermenti un Ķimikālijas?

Mikroorganismi - tas ir dzīvi šūni, kuri ir spiegi lietot uzturam dažādus veidus atkritumus, atveidoties un ražot fermentus. Vieglāk sakot, mikroorganismi – ir fermentus ražošanas fabrika. Kad nepieciešami mikroorganismi uzturā nepieciešama daudzumos un noteikumos, fermenti, kurus viņi veido ir daudz lētāk ne ka fermenti kuri izveidoja cilvēki. Fermenti - nav drīvi. Tas ir saražģitas ķimikālijas, kuri ir ražoti mikroorganismos. Viņi paši nevar atveidoties, un arī nevar patērēt atkritumus. Viņi paātrina ķīmiskas reakcijas, paši nepiedalītos tajos. Tomēr, visi fermenti – tas ir olbaltumvielas, bet daži fermenti uzbrūk olbaltumvielās. Tādēļ, fermentu pilnvērtība ir ierobežota ar to, ko viņus „apēd” citi fermenti – „kanibāli”. Ķimikālijas – nav dzīvi. Ķimikālijas iekļauj sevī ziepes, stipri iedarbīgus skābumus un sārmus, šķīdinātājus un fermentus. Ķimikālijas paši ne atveidojas. Ķimikālijas var būt izmantoti līdzīgi mikroorganismam vai fermentam, bet viņi ir vai ekoloģiski kaitīgi vai nav tik efektīvi, vai pirmais un otrais kopā.

 

Ka iedarbojas Mikroorganismi, Fermenti un Ķimikālijas?

Mikroorganismi lieto atkritumus. Kad mikroorganismi lieto atkritumus, viņi pārstrādā atkritumus nebīstamus produktus – ogļskābes gāzē un ūdeni. Kad atkritumi sastāv no dažiem komponentiem (līdzīgas nogulsnēm dīķī), mikroorganismi praktiski izveido fermentus, būtiski sadale kompleksas atkritumus uz parastam vielām, kurus mikroorganismi var lietot. Fermenti nav spējīgi lietot atkritumus, tādā tipa ka nogulsnes un amonjaka. Viss ko viņi var darīt – pārvērst kompleksa atkritumus uz parastam vielām. Mikroorganismi joprojām ir nepieciešami lai lietot atkritumus – fermenti paši to darbu neizdarītu. Produktam sastrāvojošam no vieniem fermentiem ir tikai puse no instrumentiem, nepieciešamam lai pareizi izpildīt darbu! Ķimikālijas var oksidēt nogulsnes un amonjaku, bet tikai stipri iedarbīgas un bīstamas ķimikālijas var padarīt šo darbu. Mazāk bīstamas ķimikālijas vispār nav efektīvi tādai grūtai darbībai, ka nogulšņu pārstrādāšanai. Ķimikālijas arī ir augsti toksiskie, un vairāk gadījumos ir kaitīgi zivīm, dzīvei dabai un ūdens veselīga stāvokļa.

 

Kāda No Sistēmām Ir Visslābākā Apkārtējai Videi?

Mikroorganismi - 100% naturāli un droši, un nav kaitīgi. Mikroorganismi – nav gēnu inženierijas produkts vai struktūru mainīšanas produkts. Tā kā mikroorganismi sadale kompleksus atkritumus un patērē blakus radītus produktus, apkārtējā vidē nolaižas mazāk aizsārņojuma. Mikroorganismi arī lieto fosfātus, amonjaku un nitrātus. Tas uzlabo ūdens kvalitāte ezeros, ūdens tvertnēs un gruntsūdeņos. Priekš ekoloģijas mikroorganismi ir lieliskais risinājums. Fermenti – neobligāti ir kaitīgi apkārtējai videi, bet tam nav tos priekšrocības ar kuriem nodrošina mikroorganismi. Un vēlreiz, fermenti nepārstrādā atkritumus paši, tas tikai sadala sarežģītus vielas uz vieglākam. Mikroorganismi ir joprojām nepieciešami lai pabeigt darbu. Fermenti nevar palīdzēt tāda tipa aizsārņojuma noņemšanā ka fosfātu, amonjaku un nitrātu. Tādēļ fermentam ir ierobežotas priekšrocības. Pilnam risinājumam izvelieties mikroorganismi, bet ne produktus tikai uz fermenta pamatā. Ķimikālijas bieži vien ir kaitīgi apkārtējai videi un tam nav priekšrocības kurus nodrošina mikroorganismi. Ķimikālijas var izmantot ūdens pārstrādāšanai no dīķiem, hlora smagu metālu noņemšanai, pH regulēšanai. Bet priekš amonjaka , nitrātus un nogulsnes noņemšanai – tas nav efektīvi un nederoši, ne ekonomiskā ne ekoloģiskā aspektā.